Konkursa “Latvijas Gada Auto 2013” žūrija:

1. Aigars Evardsons
Darba pieredze vadošos amatos Valsts policijā. Darboties un interesēties par auto jomu uzsāka pirms vairāk kā 35. gadiem, kad uzsāka mācības Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, kuru absolvējot ieguva pirmo izglītību mehāniķis. Auto un moto ir sirdslieta. Profesionālais tiesību zinātņu maģistra grāds, profesionālais maģistra grāds tiesu ekspertīžu jomā. Vairāku grāmatu un publikāciju autors par tehniskajiem līdzekļiem un to izmantošanu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā. Gada Auto eksperts kopš 2004. gada. Stūres kluba biedrs. Latvijas juristu biedrības biedrs. Starptautiskās policijas asociācijas Latvijas biedrības – viceprezidents.

2. Ainārs Uzkalns
Pēc izglītības RTU Mehānikas fakultātes absolvents specialitāte – automobiļi un auto saimniecība pie prof. Liberta.,ar pieredzi auto apkopes staciju vadīšanā un autotirdzniecībā, kā arī autosportā.

3. Aldis Zelmenis, autožurnālists
Kopš 1997. gada jauni auto ir manas dzīves narkotika. Fantastiski spēcīga un bohēmiski reibinoša narkotika. Nekontrolējamos apmēros to lietoju gan darba laikā, gan atpūtas brīžos. Ar šo atkarību nav iespējams cīnīties, kas tikai priecē!

4. Atis Jansons, konkursa “Latvijas Gada Auto 2014” žūrijas priekšsēdētājs, autožurnālists
Autovadītāja tiesības no 1973. gada. 1971. – 1976.g. – laikraksts „Padomju Jaunatne” („Stūre tavās rokās”). 1993. – 2003.g. – žurnāls „Auto”, galvenais redaktors.. 1999. gads – „Lielā autogrāmata”. Kopš 2004. gada – „Latvijas Avīze” – iedaļas „Auto. Tehnika” redaktors. Latvijas čempions autorallijā (1978g., VAZ 2106). Rallija skolas „Kurzeme” un „Auto akadēmijas” lektors (2005. – 2009. gads). Latvijas „Gada auto” žūrijā kopš pirmā konkursa (1998.g.). „Labāko auto atrast nav iespējams. Savējo var – iekārot, iegūt, mīlēt.”

5. Boriss Sebjakins, autožurnālists
Pirms 37 gadiem, saņemot žurnālista diplomu Latvijas Valsts universitātē (tagad LU), pēc sadales norīkots darbā Rīgas VAI jeb Valsts auto inspekcijā (tagad Satiksmes policija). Tiku apģērbts milicijas leitnanta formā un mācīju rīdziniekiem Ceļu satiksmes noteikumu, kā arī kontrolēju to izpildi. Atstrādājot trīs obligātos gadus, no milicijas demobilizējos un kļuvu par civilistu, jo vēlējos strādāt sākotnēji izvēlētajā profesijā – būt par žurnālistu. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad sāka intensīvi brukt toreizējā sabiedriskā transporta sistēma, kā arī ļaudīm radās iespējas materializēt sapņus par privāta transporta iegādi, daudziem parādījās dedzīga interese par visu, kas saistīts ar auto. Izrādījās, ka žurnālistu, kas raksta par auto tēmām, Latvijā vienkārši nav. Toreiz izdevēji atcerējās par mani un uzaicināja vadīt laikrakstu “Auto Nedēļa”. Kopš tā laika esmu to cilvēku skaitā, kas nemainīgi un neiztrūkstoši raksta par auto. Testēju jaunos modeļus, apmeklēju pasaules ievērojamākos auto šovus, lai autoritatīvi un kompetenti izklāstītu saviem lasītājiem visu interesantāko, kas notiek auto pasaulē. Konkursā “Gada Auto” darbojos kopš tā pirmsākumiem. Man nav skumji, ka punkti, ko piešķiru mašīnām-konkursantēm, reti trāpa “vispārējās balsošanas tendencēs”. Kam “lielāka taisnība”, parasti mēs uzzinām tikai pēc gada, pamatojoties uz pārdošanas apjomiem. Galu galā, ja žūrija izvēlas ar zināšanām, intuīciju un pieredzi, tad pircējs – ar savu maku.

6. Edgars Utāns, “Latvenergo” transporta daļas vadītājs
Automašīnas tas ir dzīves veids un ātras automašīnas tā ir stihija. Ar profesionālas izglītības – autoinženiera diploma iegūšanu saņemta sapratne par automobili no A līdz Z. Pateicoties iepriekšējai 8 gadu darba pieredzei, iegūstot zināšanas pie pasaulē vadošā auto industrijas tehnoloģiju attīstītāja, saprotamāk iespējams novērtēt jauninājumu parādīšanos mūsdienu sērijveida automobiļos ar kuriem pirms 7 – 10 gadiem iepriekš bija iespēja jau iepazīties testa poligonos uz testa automašīnās. Darbošanās ar automašīnām bijušas gan būvējot tos kā unikālus vienreizējus vai kā parastus sporta automobiļus, gan pērkot un pārdodot tos un, protams, braucot ar tiem. Patreizējā nodarbošanās ir AS “Latvenergo” transporta parka uzturēšana.

7. Edmunds Verners Zazerskis
Apguvu auto vadīšanas prasmi 14 gadu vecumā, pāris gadus vēlāk izjaucu un arī veiksmīgi saliku pirmo motoru (GAZ-21). Vēlāk apguvu arī teorētisko pusi Latvijas Valsts Universitātē un Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijā. Ikdienā braucu ar daudziem dažādiem automobiļiem (vieglajiem, pasažieru, kravas, kā arī smagajiem, ja nepieciešams).

8. Evija Kukuvasa
Kopš bērnībā pamanīju, ka ar automašīnu var viegli un ērti nokļūt no punkta A punktā B, es sāku pievērst uzmanību tam, ka dažādās automašīnās to var izdarīt dažādi. To var izdarīt smieklīgi, to var izdarīt eleganti, to var izdarīt seksīgi un to var izdarīt jautri. Tas ir viens no iemesliem kāpēc no gada uz gadu ar nepacietību gaidu ar ko atkal pārsteigs auto industrija. Laikā, kad izdevu žurnālu “Sieviete” un “A-ZET” automašīnas bija tikai mans hobijs, bet kopš vadu Balitjas lielāko VIP transfera servisu, auto industrijas jaunumiem sekoju ar profesionālu interesi. Gada Auto žūrijas locekle kopš 2002. gada.

9. Guntars Pulss, autožurnālists
Par autosportu, automobiļiem un citu tehniku dažādos preses izdevumos raksta kopš 1994. gada. Konkursa Latvijas Gada auto žūrijā no 2006. gada.

10. Guntis Vīksna, Ziemeļvidzemes laikraksta “Liesma” autožurnālists
Bērnībā čakli zīmēju auto, īpaši piena mašīnas, jo tās bija košās, dzeltens ar zilu, krāsās. Nākošā stadija – vecais labais skrūvējamais metāla konstruktors ar neierobežotām autoinženiera izpausmes iespējām tālu ārpus paraugu grāmatiņas. Pats pie stūres pirmoreiz sēdos tālajā 1977. gadā, kad reizē ar autovadītāja tiesību iegūšanu nāca laime stūrēt pilnīgi jaunu VAZ 2101. Vairāk auto lietām esmu pievērsies, kopš strādāju žurnālistikā – būs vismaz 20 gadi, kopš laikrakstā Liesma pieskatu ar automašīnām saistīto jomu, krietni sen man avīzē ir sava iknedēļas rubrika Autosmeķis jeb vienkārši Auto. Noteikti neesmu spečuks lietās, kas rūc zem auto kapota, mani mazāk aizrauj ekskluzīvas lietas, vairāk priecē ierindas latvietim pieejami sakarīgi – tehniskā, funkcionālā un vizuālā ziņā – auto par adekvātu cenu. Kaut kā laimējās īstajā brīdī saskrieties ar Ati Jansonu, tolaik žurnāla Auto šefu, ar viņa gādību esmu viens no retajiem reģionālās preses žurnālistiem, kuriem tā laime būt Latvijas Gada auto žūrijā kopš pirmās dienas.

11. Haralds Dambis
Pirmā interese par auto radās jau sen, kad tēvam bija Moskič 407. Kā jau tādai automašīnai pieklājās, tai bija nepieciešama aprūpe un kārtīga čubināšana. Tā tas auto prieks arī sākās. Vēlāk astoto klasi beidzot, kad bija jāizdara pirmā apzinātā izglītības izvēle, tā krita par labu Rīgas Industriālā Politehnikuma automobiļu fakultātei. Arī šobrīd, strādājot Alūksnē, SIA 4plus par mehāniķi – tehnisko speciālistu, darbs ir saistīts ar auto un cita veida tehniku. Gada Auto žūrijā esmu no 2005. gada.

12. Ingars Tenis, TVNET autožurnālists
Automobiļi un ar tiem saistītā tematika dažādās jomās mani pievelk jau kopš mazotnes. Tagad, daudzus gadus vēlāk, interese nav mazinājusies un ik reizi ir prieks apmeklēt kādu ralliju vai iepazīt kādu jaunu, iepriekš nesatiktu auto.

13. Ivars Caune, autosportists
13 kārtējs LR čempions autorallijā, LR Sporta Meisters autosportā, auto remonta uzņēmuma SIA “Auto Brasla” direktors.

14. Jānis Grīnhofs
Auto mani interesē jau no bērnības. Pusaudzis būdams ar tēvu apmeklējām dažādas autosporta sacensības. Lielākais piedzīvojums bija līdzbraucēja loma viena no pirmajiem amatieru rallijiem Kurzemes pusē. Savā laikā piedalījos ziemas sprintos Rumbulā. Pēc specialitātes esmu autoceļu inženieris, un esmu uzbūvējis daudz ielas un ceļus. Paralēli gatavoju publikācijas par auto remontiem, testiem un spēkratu aprīkojumiem. Latvijas Gada Auto konkursā esmu kopš 1999. gada. Kopš 2007. gada kopā ar domu biedriem organizējam rallijkrosa sacensības Latvijā. 2010. gadā izveidojām Rallijkrosa atbalsta grupu, kura organizēja NEZ čempionāta posmus Biķernieku trasē, 2010.un 2011.gados. gatavoju informāciju un reportāžas rallycross.lv

15. Jānis Mežulis
Auto lietas mani ir saistījušas vienmēr. Lai gan profesionāli darbojos mēbeļu dizaina un arhitektūras jomā, tomēr kā labs auto amatieris esmu daudz pieredzējis. Auto testēšanas jomā kopā ar Ati Jansonu esam sadarbojušies jau no deviņdesmito gadu vidus. Kopš tā laika ir redzētas un apskatītas praktiski gandrīz visas Latvijā pieejamās jaunās automašīnas. Auto vērtēju pragmatiski un ar kritisku aci. Ražotājs ar skaļu nosaukumu manā skatījumā nav noteicošais. Svarīgi, lai auto būtu piemērots savam laikam. Manā redzējuma Latvijas gada auto definīcija būtu: „Latvijas gada auto ir auto, kurš būtu vislabāk piemērots pēc iespējas lielākam mūsu valsts auto lietotāju lokam„.

16. Jurijs Petuhovs
Bērnībā nodarbojos ar trases automodelismu. Sapņoju par Formula 1. Par auto gribēju zināt visu. Šodien saprotu, ka visu zināt nevar, bet tiekties vēl arvien var.

17. Juris Zvirbulis, LAMB prezidents
Man ir paveicies, jo automašīnas ir gan mana sirdslieta, gan ikdienas darbs. Jau vairāk nekā 20 gadus vadu Latvijas Automoto biedrību, kā pirmie bijušajā PSRS telpā uzsākām īstenot tehnisko palīdzību autovadītājiem uz ceļa, ko veiksmīgi turpinām arī šobrīd. Jaunajās automašīnās man svarīgs ir mūsdienu augošajām prasībām atbilstošs drošības aprīkojums, inovatīvi drošības un degvielas ekonomijas risinājumi, kā arī rūpes par apkārtējo vidi. Ne mazāku nozīmi piešķiru satiksmes drošībai kopumā, kura nav iedomājama bez tehniski modernām automašīnām.

18. Karlīna Štāla, autosportiste
2000. gadā, piedaloties kartinga sacensībās, aizsākās manas aktivitātes autosportā. Esmu braukusi gan ar kartingu, gan salonauto – Toyota Yaris Cup, gan sacīkšu auto – Legend car Somijā, gan arī Formulām – FormulaRenault 1600, FRenault 2000, F3, FRenault 3,5. Pēdējā gada laikā piedalos sacensībās ar Radical sacīkšu auto. Priekšroku dodu formulām jeb singleseater mašīnām, jo tās ir dinamiskas, jaudīgas un ar lielāku piespiedējspēku (downforce). Nodarbojos ar sporta pasākumu organizēšanu un sportistu apmācību.

19. Marats Blate
Beidzis Latvijas Tehnisko Universitāti Automobiļu specialitātē. Profesionālas autoparku vadības pionieris Baltijā. SIA “Transporent” valdes loceklis.

20. Māris Dzelzgalvis, jauniauto.lv autožurnālists
Štata un ārštata žurnālists (1997 – 2009) izdevumos “Auto”, “Auto un moto”, “Tehnika mums”, “Diena”, “Auto Bild Latvija” un “Latvijas Avīze”. Sauszemes transportlīdzekļu tehniskais eksperts, sertifikāts AA018 no 1997.gada. “Latvijas auto inženieru asociācijas” biedrs. “Latvijas Gada auto” žūrijā no 2006. gada.

21. Normunds Avotiņš, autožurnālists
Esmu auto aprakstnieks kopš 1992. gada, un pa šo laiku esmu paspējis pastrādāt vismaz vienā laikrakstā, žurnālā, interneta portālā, televīzijā un radio. Dažviet darbojos vēl arvien. AutoDiena, TopGear Latvija, TV6 Autoziņas, Star FM Pitstops un Starteris ir manas vietas un veidi kā uzturēt interesi par automašīnu un visu, kas tai apkārt. Pasākumu vadīšana, mazliet autosporta un daudz MTB velosporta šo interesi tikai pastiprina. Ātra braukšana nav netikums, bet gan fiziska nepieciešamība. Dažkārt man pārmet pārlieku simpatizēšanu vācu automašīnām, uz pareizi vien dara. Tas, kas šobrīd notiek Eiropas autotirgū, pierāda, ka man ir taisnība.

22. Oskars Irbītis, satiksmes drošības eksperts, RTU lektors
Rīgas Tehniskās Universitātes Transporta un mašīnzinību fakultāte.

23. Pauls Timrots, autožurnālists
Par mašīnām ar plašām tautas masām runāju jau no 1993. gada, kad sākās radio SWH Kurbulis. Jau 18 gadus LTV1 ēterā var redzēt raidījumu Zebra, kura devīze ir – drošība un ātrums! Tur es strādāju. Mašīnas man patīk. Vienīgais, kas mani var iepriecināt, vairāk kā jauna mašīna, ir vecs auto, kurš vēl nez kāpēc joprojām darbojas.

24. Pāvels Čujanovs, Delfi Rus autožurnālists
Par visu, kas ir saistīts ar auto, interesējos no agrās bērnības – jau 1.klasē lasīju auto žurnālus un enciklopēdijas ar lielāku baudu, nekā bērnu grāmatas. Savas teorētiskās zināšanas par auto būtiski papildināju 12 gadu vecumā, nopērkot no kāda pensionāra visus “За рулём” žurnāla numurus par laika periodu no 1957. līdz 1994. gadam. Auto tiesības nokārtoju cik ātri vien bija iespējams – gandrīz uzreiz pēc pilngadības vecuma sasniegšanā. Automobiļu tehniskās puses nianses turpināju apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē, studējot mašīnzinības fakultātē.
Žurnālistikā no 2004. gada, bet par auto rakstu no 2007.gada – strādāju par autoredaktoru luxury-žurnālā “Platinum”, ka arī biju štata autors laikrakstā “Час” un publicējos žurnālā “Открытый город”. Tā pieredze man deva un turpina dot iespējas tuvāk iepazīties ar premium klases automašīnām, veicot simtus test-braucienus, kā arī iepazīties ar ražošanas procesu tuvāk apmeklējot rūpnīcas – piemēram, Rolls-Royce, Land Rover, BMW u.c.
Rus.Delfi.lv komandai pievienojos 2012.gada vidū, un ar lielāko prieku turpinu atspoguļot aktuālas auto tēmas vadošā interneta medijā Latvijā. 

25. Raimonds Volonts, autoservisa “V4 Motors” direktors
Auto un fotogrāfija ir tas, kas mani fascinē. Pieredze auto jomā sākas no 16 gadu vecuma, šobrīd man ir 47 . 10 gadu pieredze auto remontā – atslēdznieka amatā, 18 gadus vadu SIA V4 Motors (autoserviss ar 26 strādnieku kolektīvu) . Esmu veidojis 11 Latvijas rallija kalendārus, par ko saņēmu Autombiļu federācijas atzinības velti par ilggadēju atbalstu autorallijam . Pats 6 gadus biju pilots rallijā. Vairākus gadus esmu bijis Gada Auto žūrijā. Esmu LAIA (Latvijas Auto Inženieru Asociācija) un STZELNA (Starptautiskā Zvērinātu Ekspertu Latvijas Nacionālā Asociācija) valdes loceklis.

26. Raimonds Zandovskis, “Delfi Auto” redaktors, autožurnālists
Par automobiļiem esmu interesējies jau kopš bērnības. Tā nu sanācis, ka līdz ar darba gaitu uzsākšanu šī interese kļuvusi arī par profesionālu nodarbi. Vēl studiju laikos ar domubiedru izveidojām BMW markas automobiļu īpašnieku vortālu BMWPower.lv, kas šogad svin savu 10 gadu pastāvēšanas jubileju un ir lielākais savas jomas resurss Baltijā. Turklāt nu jau 8 gadus esmu arī „DELFI Auto” redaktors. Jaunus automobiļus izmēģinu un vērtēju jau vairākus gadus.

27. Roberts Jansons, autožurnālists, TV režisors
Savas gaitas autožurnālistikas pasaulē sācis pirms 20 gadiem. Pēc ilggadēja darba Latvijas savulaik lielākajā autoizdevumā “Žurnāls Auto” pievērsies darbībai televīzijā. Veidojis raidījumus TV5/LNT “Autoziņas”, “Next”, “Pirelli rallija apskats”, kā arī dokumentālās filmas par autosportu “Latvieši Dakarā”, “Rallijs tad un tagad”, “Sekundes simtdaļas”. Šobrīd LTV 7 televīzijas raidījuma “Tavs auto” un MotorsTV „LRC Rally Report” režisors, tekstu autors un montāžas inženieris vienā personā. Brīvajā laikā raksta par auto tematiku žurnālam “Playboy Latvija”.

28. Uldis Hmieļevskis, rallija “Kurzeme” organizators
Ātruma festivāla, rallija “Kurzeme” organizators un rallija dzīves Latvijā darbinieks. Savulaik arī ražīgs žurnāla “Auto” rakstu autors. Reizi pa reizei autosportists ar cienījamiem rezultātiem. Ikdienā inženiertehnisko komunikāciju uzņēmuma “Vega 1” vadītājs, kur vienlaikus ar jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem būvniecības jomā tiek meklēta atbilde, kas ir labākais un piemērotākais auto uzņēmuma plašajam autoparkam.

29. Uldis Rolis, Bosch car serviss Rolis SIA valdes loceklis
Esmu beidzis LVU Fizikas- matemātikas fakultāti – specializāciju radioelektronikā. Jau studiju gados interesējos par autotehniku un radioelektroniku. Tad sekoja darbs RAF konstruktoru birojā, automobiļu elektronikas laboratorijā. 1992. gadā tika dibināts autoserviss ROLIS, kas vēlāk ieguva arī BOSCH Car service statusu. Joprojām vadu BOSCH autoservisu ROLIS. Jau 20 gadus esam tiešie BOSCH produkcijas un tehnoloģiju izplatītāji Latvijā. Ikdienā sastopamies ar niķīgiem automobiļiem, saremontējam tos, lai tie atkal varētu ripot pa Latvijas ceļiem.

30. Vilnis Slūka
Automašīnas es saucu par sava mūža lielāko mīlestību, jo par un ap tām darbojos jau vairāk kā 15 gadus. Jau agrā bērnībā zināju kurā virzienā iešu, tāpēc mērķtiecīgi vienu pēc otras ieguvu Latvijā pieejamās, ar auto zinātni saistītās izglītības. Pēc auto inženiera maģistra grāda iegūšanas, turpināju izglītoties dzīves skolā, esot abās ierakuma pusēs. Daudzi gadi nostrādāti pie Audi dīlera “Auto Rīga”, iepazīstot jauno auto tirdzniecības un remonta specifiku, bet vēlāk jau strādājot transporta vadības jomā, kā tehniskais direktors ”Rīgas domes autobāze” un vieglās transporta vienības vadītājs “RP Rīgas Satiksme”. Šobrīd strādāju savā uzņēmumā RentMama.com, kas ir saistīts ar auto nomas nozari.

Žūrijai ir pienākums izbraukt ar visiem konkursam pieteiktajiem auto, pretējā gadījumā, balsojums netiek ņemts vērā pirms fināla un fināla vērtējumā.

Žūrijas ir jāievēro Latvijas Republikas ceļu satiksmes noteikumi un dīlera/importiera pārstāvja norādījumi testējot auto. Katrs žūrijas biedrs ir personiski atbildīgs par savas rīcības sekām konkursa pasākumos.