“Dienā vēl nekas – es vienkārši pasmīnu par bezjēdzīgo
enerģijas šķiešanu šo ļautiņu izpildījumā. Tumsā gan sāku pukoties un reizēm
pat pamirkšķinu šādiem “apgaismotājiem” (signālu viņi, protams, nesaprot), kuri
brauc pretim absolūti skaidrā naktī. Skarbi būtu gatavs parunāt ar četrus
lukturus ieslēgušajiem sekotājiem, kuri piedevām nekad nav jēguši, ko nozīmē droša
distance vispār, par pieklājību tumsā pat nerunājot,” ar šādu ievadu par miglas
lukturu lietošanu autožurnālists Atis Jansons iesācis rakstu žurnālā-katalogā
“Latvijas Gada auto 2017”. 

Šķiet, teju katram, kurš cenšas iegūt vai ir ieguvis
autovadītāja apliecību, problēmas sagādāja jautājums par to, kādās kombinācijās
ir slēdzamas automobiļa ārējās apgaismes ierīces. To nu varam novērot arī uz
Latvijas ceļiem, kur gaismas bieži vien saslēgtas kā pagadās. 

Pēc Ceļu satiksmes noteikumiem priekšējos miglas lukturus
atļauts iedegt vien (p. 167.) nepietiekamas redzamības apstākļos – atsevišķi
vai kopā ar tuvās gaismas lukturiem, kā arī diennakts tumšajā laikā
neapgaismotos ceļa posmos – kopā ar tuvās gaismas lukturiem. Tātad nekāds “smukums”
un tuvo gaismu taupīšana neies cauri!

Atis Jansons žurnālā-katalogā “Latvijas Gada auto 2017” arī
skaidro, kādēļ nepamatota miglas lukturu lietošana ir ļoti bīstama un rada
maldīgu  priekšstatu, kā arī ir necieņas
izrādīšana pret citiem satiksmes dalībniekiem. Miglas gaismu kūlis ir platāks,
it kā piepildot tuvāko apkārtni, taču tas ir īss – nepietiekams, lai, braucot
pat nelielā ātrumā, spētu reaģēt. Miglas lukturi nav pārējo lukturu
papildinājums, bet gan aizvietojums apstākļos, kad augstāk novietotā prožektora
tuvo gaismu staru kūlis atduras un atstarojas pret ūdens lāsēm vai sniega
pārslām, ceļu neizgaismojot.

Lai arī miglas lukturi parasti ir novietoti zemu, kas liek
domāt, ka pretimbraucošajiem tās traucē mazāk, nekā tuvās gaismas, platais
staru kūlis tomēr var būtiski traucēt un žilbināt pretimbraucošos
autovadītājus, it īpaši diennakts tumšajā laikā.

Žurnālā-katalogā “Latvijas Gada auto 2017” atradīsiet
praktiski noderīgu informāciju par transporta nodokļiem, darba un atpūtas
laikiem autovadītājiem, kā arī par alkohola ietekmi uz autovadīšanas spējām. Ekonomiskas
braukšanas cienītājiem būs aizraujošs Jura Kreicberga izklāsts par to, ka
dinamiska ieskriešanās nepalielina, bet jebkura bremzēšana gan var ievērojami
palielināt kopējo degvielas patēriņu.

Beidzot arī tiek noskaidrots mūžīgās cīņas – benzīna dzinējs
pret dīzeļdzinēju – uzvarētājs, Oskara Irbīša skarbais vērtējums par to, kas
patiesībā panāca bojāgājušo skaita samazinājumu uz Latvijas ceļiem, kā arī
autobūves jaunumu un konkursa “Latvijas Gada auto 2017” dalībnieku detalizēti
apskati.

Žurnāls-katalogs “Latvijas Gada auto 2017” ir nozīmīgs
drukātais automobiļu tematikai veltītais izdevums Latvijā, kura saturu
veidojuši vadošie Latvijas autožurnālisti un auto nozares eksperti.

Meklē žurnālu-katalogu “Latvijas Gada auto 2017” lielākajās
preses tirdzniecības vietās visā Latvijā, kā “Narvesen”, “Rimi”, “Maxima”,
“Latvijas Pasts” uc. 128 lappušu izdevuma cena ir 2,98 EUR.